You are here: Home » buddhism » mn » mn10
mn9 
 mn11

MN 10 - smṛtyupasthānasūtram

mūlaparyāyavarge smṛtyupasthānasūtraṃ daśamam.

evaṃ mayā śrutam—ekasminsamaye bhagavān kuruṣu viharati sma kalmāṣadamye nāma kurūṇāṃ nigame. tatra khalu bhagavānbhikṣūnāmantrayata—bhikṣava iti. bhadanteti te bhikṣavo bhagavate pratyaśrauṣuḥ. bhagavānetadavocat—

ekāyano'yaṃ bhikṣavo mārgaḥ sattvānāṃ viśuddhaye, śokaparidevānāṃ samatikramāya, duḥkhadaurmanasyānāmastaṃgamāya, nyāyasyādhigamāya, nirvāṇasya sākṣātkriyāyai, yaduta catvāri smṛtyupasthānāni.

katamāni catvāri? iha bhikṣavo bhikṣuḥ kāye kāyānupaśyī viharatyātāpī samprajānansmṛtimān, vinīya loke'bhidhyādaurmanasyam; vedanāsu vedanānupaśyī viharatyātāpī samprajānansmṛtimān, vinīya loke'bhidhyādaurmanasyam; citte cittānupaśyī viharatyātāpī samprajānansmṛtimān, vinīya loke'bhidhyādaurmanasyam; dharmeṣu dharmānupaśyī viharatyātāpī samprajānansmṛtimān, vinīya loke'bhidhyādaurmanasyam.

uddeśo niṣṭhitaḥ.

1. kāyānupaśyanā

1.1. kāyānupaśyanānāpānaparva

kathaṃ ca bhikṣavo bhikṣuḥ kāye kāyānupaśyī viharati?

iha bhikṣavo bhikṣuraraṇyagato vā vṛkṣamūlagato vā śūnyāgāragato vā niṣīdati, paryaṅkamābhujya, ṛjuṃ kāyaṃ praṇidhāya, parimukhaṃ smṛtimupasthāpya. sa smṛta evāśvasiti, smṛta eva praśvasiti.

dīrghaṃ vāśvasandīrghamāśvasimīti prajānāti, dīrghaṃ vā praśvasandīrghaṃ praśvasimīti prajānāti;

hrasvaṃ vāśvasanhrasvamāśvasimīti prajānāti, hrasvaṃ vā praśvasanhrasvaṃ praśvasimīti prajānāti.

sarvakāyapratisaṃvedyāśvasiṣyāmīti śikṣate, sarvakāyapratisaṃvedī praśvasiṣyāmīti śikṣate.

praśrambhayan kāyasaṃskāramāśvasiṣyāmīti śikṣate, praśrambhayan kāyasaṃskāraṃ praśvasiṣyāmīti śikṣate.

tadyathāpi bhikṣavo dakṣo bhramakāro vā bhramakārāntevāsī vā dīrghaṃ vāñchandīrghamāñchāmīti prajānāti, hrasvaṃ vāñchanhrasvamāñchāmīti prajānāti; evameva khalu bhikṣavo bhikṣurdīrghaṃ vāśvasandīrghamāśvasimīti prajānāti, dīrghaṃ vā praśvasandīrghaṃ praśvasimīti prajānāti, hrasvaṃ vāśvasanhrasvamāśvasimīti prajānāti, hrasvaṃ vā praśvasanhrasvaṃ praśvasimīti prajānāti; sarvakāyapratisaṃvedyāśvasiṣyāmīti śikṣate, sarvakāyapratisaṃvedī praśvasiṣyāmīti śikṣate; praśrambhayan kāyasaṃskāramāśvasiṣyāmīti śikṣate, praśrambhayan kāyasaṃskāraṃ praśvasiṣyāmīti śikṣate.

ityadhyātmaṃ vā kāye kāyānupaśyī viharati, bahirdhā vā kāye kāyānupaśyī viharatyadhyātmabahirdhā vā kāye kāyānupaśyī viharati; samudayadharmānupaśyī vā kāye viharati, vyayadharmānupaśyī vā kāye viharati, samudayavyayadharmānupaśyī vā kāye viharati. asti kāya iti vā punarasya smṛtiḥ pratyupasthitā bhavati. yāvadeva jñānamātrāya pratismṛtimātrāyāniśritaśca viharati, na ca kiñcilloke upādatte.

evampi khalu bhikṣavo bhikṣuḥ kāye kāyānupaśyī viharati.

ānāpānaparvaṃ niṣṭhitam.

1.2. kāyānupaśyaneryāpathaparva

punaścaparaṃ bhikṣavo bhikṣurgacchanvā gacchāmīti prajānāti, sthito vā sthito'smīti prajānāti, niṣaṇṇo vā niṣaṇṇo'smīti prajānāti, śayāno vā śayāno'smīti prajānāti. yathā yathā vā punarasya kāyaḥ praṇihito bhavati tathā tathā taṃ prajānāti.

ityadhyātmaṃ vā kāye kāyānupaśyī viharati, bahirdhā vā kāye kāyānupaśyī viharatyadhyātmabahirdhā vā kāye kāyānupaśyī viharati; samudayadharmānupaśyī vā kāye viharati, vyayadharmānupaśyī vā kāye viharati, samudayavyayadharmānupaśyī vā kāye viharati. asti kāya iti vā punarasya smṛtiḥ pratyupasthitā bhavati. yāvadeva jñānamātrāya pratismṛtimātrāyāniśritaśca viharati, na ca kiñcilloke upādatte.

evampi khalu bhikṣavo bhikṣuḥ kāye kāyānupaśyī viharati.

īryāpathaparvaṃ niṣṭhitam.

1.3. kāyānupaśyanāsamprajānatparva

punaścaparaṃ bhikṣavo bhikṣurabhikrānte pratikrānte samprajānatkārī bhavati, ālokite vilokite samprajānatkārī bhavati, saṅkucite prasārite samprajānatkārī bhavati, saṅghāṭīpātracīvaradhāraṇe samprajānatkārī bhavati, aśite pīte khādite svādite samprajānatkārī bhavati, uccārapraśrāvakarmani samprajānatkārī bhavati, gate sthite niṣaṇṇe supte jāgarite bhāṣite tūṣṇīmbhāve samprajānatkārī bhavati.

ityadhyātmaṃ vā kāye kāyānupaśyī viharati … (pūrvavat) …

evampi khalu bhikṣavo bhikṣuḥ kāye kāyānupaśyī viharati.

samprajānatparvaṃ niṣṭhitam.

1.4. kāyānupaśyanāpratikūlamanasikāraparva

punaścaparaṃ bhikṣavo bhikṣurimameva kāyamūrdhvaṃ pādatalād, adhaḥ keśamastakāt, tvakparyantaṃ pūrṇaṃ nānāprakārasyāśuceḥ pratyavekṣate—astyasmiṅkāye keśā lomāni nakhā dantāḥ tvagmāṃsaṃ snāyavo'sthīnyasthimajjā vṛkkaṃ hṛdayaṃ yakṛt kloma plīhā phuphphuso'ntram antraguṇam udaryaṃ karīṣaṃ pittaṃ śleṣmā pūyaṃ lohitaṃ svedo medo'śru vasā kheṭaḥ śiṅghāṇikā lasikā mūtram iti.

tadyathāpi bhikṣava ubhayatomukhī bhastrā pūrṇā nānāvihitasya dhānyasya, tadyathā—śālīnāṃ vrīhīṇāṃ mudgānāṃ māṣāṇāṃ tilānāṃ taṇḍulānām. tāmenāṃ cakṣuṣmānpuruṣo muktvā pratyavekṣeta—ime śālaya ime vrīhaya ime mudgā ime māṣā ime tilā ime taṇḍulā iti.

evameva khalu bhikṣavo bhikṣurimameva kāyamūrdhvaṃ pādatalād, adhaḥ keśamastakāt, tvakparyantaṃ pūrṇaṃ nānāprakārasyāśuceḥ pratyavekṣate—astyasmiṅkāye keśā lomāni … (pūrvavat) … mūtram iti.

ityadhyātmaṃ vā kāye kāyānupaśyī viharati … (pūrvavat) …

evampi khalu bhikṣavo bhikṣuḥ kāye kāyānupaśyī viharati.

pratikūlamanasikāraparvaṃ niṣṭhitam.

1.5. kāyānupaśyanādhātumanasikāraparva

punaścaparaṃ bhikṣavo bhikṣurimameva kāyaṃ yathāsthitaṃ yathāpraṇihitaṃ dhātuśaḥ pratyavekṣate—astyasmiṅkāye pṛthivīdhāturāpodhātustejodhāturvāyodhāturiti.

tadyathāpi bhikṣavo dakṣo goghātako vā goghātakāntevāsī vā gāṃ hatvā cāturmahāpathe bilaśo vibhajya niṣaṇṇaḥ syāt.

evameva khalu bhikṣavo bhikṣurimameva kāyaṃ yathāsthitaṃ yathāpraṇihitaṃ dhātuśaḥ pratyavekṣate—astyasmiṅkāye pṛthivīdhāturāpodhātustejodhāturvāyodhāturiti.

ityadhyātmaṃ vā kāye kāyānupaśyī viharati … (pūrvavat) …

evampi khalu bhikṣavo bhikṣuḥ kāye kāyānupaśyī viharati.

dhātumanasikāraparvaṃ niṣṭhitam.

1.6. kāyānupaśyanānavaśivathikāparva

punaścaparaṃ bhikṣavo bhikṣustadyathāpi paśyeccharīraṃ śivathikāyāmapaviddhamekāhamṛtaṃ vā dvyahamṛtaṃ vā tryahamṛtaṃ vādhmātakaṃ vinīlakaṃ vipūyajātam. sa imameva kāyamupasaṃharati—ayampi khalu kāya evaṃdharmā evaṃbhāvī evamanatīta iti. ityadhyātmaṃ vā kāye kāyānupaśyī viharati … (pūrvavat) …

evampi khalu bhikṣavo bhikṣuḥ kāye kāyānupaśyī viharati.

punaścaparaṃ bhikṣavo bhikṣustadyathāpi paśyeccharīraṃ śivathikāyāmapaviddhaṃ kākaiḥ khādyamānaṃ vā kuraraiḥ khādyamānaṃ vā gṛdhraiḥ khādyamānaṃ vā kaṅkaiḥ khādyamānaṃ vā śvabhiḥ khādyamānaṃ vā vyāghraiḥ khādyamānaṃ vā dvīpibhiḥ khādyamānaṃ vā śṛgālaiḥ khādyamānaṃ vā vividhairvā prāṇijātaiḥ khādyamānam. sa imameva kāyamupasaṃharati—ayampi khalu kāya evaṃdharmā evaṃbhāvī evamanatīta iti. ityadhyātmaṃ vā kāye kāyānupaśyī viharati … (pūrvavat) …

evampi khalu bhikṣavo bhikṣuḥ kāye kāyānupaśyī viharati.

punaścaparaṃ bhikṣavo bhikṣustadyathāpi paśyeccharīraṃ śivathikāyāmapaviddham asthiśṛṅkhalikaṃ samāṃsalohitaṃ snāyusambandham … (pūrvavat) …

asthiśṛṅkhalikaṃ nirmāṃsalohitamrakṣitaṃ snāyusambandham … (pūrvavat) …

asthiśṛṅkhalikamapagatamāṃsalohitaṃ snāyusambandham … (pūrvavat) …

asthīnyapagatasambandhāni dikṣu vidikṣu vikṣiptāni, anyena hastāsthyanyena pādāsthyanyena gulphāsthyanyena jaṅghāsthyanyenorvasthyanyena kaṭyasthyanyena parśukāsthyanyena pṛṣṭhāsthyanyena skandhāsthyanyena grīvāsthyanyena hanvasthyanyena dantāsthyanyena śīrṣakaṭāham. sa imameva kāyamupasaṃharati—ayampi khalu kāya evaṃdharmā evaṃbhāvī evamanatīta iti. ityadhyātmaṃ vā kāye kāyānupaśyī viharati … (pūrvavat) … evampi khalu bhikṣavo bhikṣuḥ kāye kāyānupaśyī viharati.

punaścaparaṃ bhikṣavo bhikṣustadyathāpi paśyeccharīraṃ śivathikāyāmapaviddham, asthīni śvetāni śaṅkhavarṇapratibhāgāni … (pūrvavat) …

asthīni puñjīkṛtāni tirovarṣikāni … (pūrvavat) …

asthīni pūtīni cūrṇakajātāni. sa imameva kāyamupasaṃharati—ayampi khalu kāya evaṃdharmā evaṃbhāvī evamanatīta iti.

ityadhyātmaṃ vā kāye kāyānupaśyī viharati, bahirdhā vā kāye kāyānupaśyī viharatyadhyātmabahirdhā vā kāye kāyānupaśyī viharati; samudayadharmānupaśyī vā kāye viharati, vyayadharmānupaśyī vā kāye viharati, samudayavyayadharmānupaśyī vā kāye viharati. asti kāya iti vā punarasya smṛtiḥ pratyupasthitā bhavati. yāvadeva jñānamātrāya pratismṛtimātrāyāniśritaśca viharati, na ca kiñcilloke upādatte.

evampi khalu bhikṣavo bhikṣuḥ kāye kāyānupaśyī viharati.

navaśivathikāparvaṃ niṣṭhitam.

caturdaśakāyānupaśyanā niṣṭhitā.

2. vedanānupaśyanā

kathaṃ ca bhikṣavo bhikṣurvedanāsu vedanānupaśyī viharati?

iha bhikṣavo bhikṣuḥ sukhāṃ vā vedanāṃ vedayamānaḥ sukhāṃ vedanāṃ vedayāmīti prajānāti.

duḥkhāṃ vā vedanāṃ vedayamāno duḥkhāṃ vedanāṃ vedayāmīti prajānāti.

aduḥkhāsukhāṃ vā vedanāṃ vedayamāno 'duḥkhāsukhāṃ vedanāṃ vedayāmīti prajānāti.

sāmiṣāṃ vā sukhāṃ vedanāṃ vedayamānaḥ sāmiṣāṃ sukhāṃ vedanāṃ vedayāmīti prajānāti.

nirāmiṣāṃ vā sukhāṃ vedanāṃ vedayamāno nirāmiṣāṃ sukhāṃ vedanāṃ vedayāmīti prajānāti.

sāmiṣāṃ vā duḥkhāṃ vedanāṃ vedayamānaḥ sāmiṣāṃ duḥkhāṃ vedanāṃ vedayāmīti prajānāti.

nirāmiṣāṃ vā duḥkhāṃ vedanāṃ vedayamāno nirāmiṣāṃ duḥkhāṃ vedanāṃ vedayāmīti prajānāti.

sāmiṣāṃ vāduḥkhāsukhāṃ vedanāṃ vedayamānaḥ sāmiṣāmaduḥkhāsukhāṃ vedanāṃ vedayāmīti prajānāti.

nirāmiṣāṃ vāduḥkhāsukhāṃ vedanāṃ vedayamāno nirāmiṣāmaduḥkhāsukhāṃ vedanāṃ vedayāmīti prajānāti.

ityadhyātmaṃ vā vedanāsu vedanānupaśyī viharati, bahirdhā vā vedanāsu vedanānupaśyī viharatyadhyātmabahirdhā vā vedanāsu vedanānupaśyī viharati; samudayadharmānupaśyī vā vedanāsu viharati, vyayadharmānupaśyī vā vedanāsu viharati, samudayavyayadharmānupaśyī vā vedanāsu viharati. asti vedaneti vā punarasya smṛtiḥ pratyupasthitā bhavati. yāvadeva jñānamātrāya pratismṛtimātrāyāniśritaśca viharati, na ca kiñcilloke upādatte.

evampi khalu bhikṣavo bhikṣurvedanāsu vedanānupaśyī viharati.

vedanānupaśyanā niṣṭhitā.

3. cittānupaśyanā

kathaṃ ca bhikṣavo bhikṣuścitte cittānupaśyī viharati?

iha bhikṣavo bhikṣuḥ sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittamiti prajānāti. vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittamiti prajānāti. sadveṣaṃ vā cittaṃ sadveṣaṃ cittamiti prajānāti. vītadveṣaṃ vā cittaṃ vītadveṣaṃ cittamiti prajānāti. samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittamiti prajānāti. vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittamiti prajānāti. saṃkṣiptaṃ vā cittaṃ saṃkṣiptaṃ cittamiti prajānāti. vikṣiptaṃ vā cittaṃ vikṣiptaṃ cittamiti prajānāti. mahadgataṃ vā cittaṃ mahadgataṃ cittamiti prajānāti. amahadgataṃ vā cittaṃ amahadgataṃ cittamiti prajānāti. sottaraṃ vā cittaṃ sottaraṃ cittamiti prajānāti. anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittamiti prajānāti. samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittamiti prajānāti. asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittamiti prajānāti. vimuktaṃ vā cittaṃ vimuktaṃ cittamiti prajānāti. avimuktaṃ vā cittaṃ avimuktaṃ cittamiti prajānāti.

ityadhyātmaṃ vā citte cittānupaśyī viharati, bahirdhā vā citte cittānupaśyī viharatyadhyātmabahirdhā vā citte cittānupaśyī viharati; samudayadharmānupaśyī vā citte viharati, vyayadharmānupaśyī vā citte viharati, samudayavyayadharmānupaśyī vā citte viharati. asti cittamiti vā punarasya smṛtiḥ pratyupasthitā bhavati. yāvadeva jñānamātrāya pratismṛtimātrāyāniśritaśca viharati, na ca kiñcilloke upādatte.

evampi khalu bhikṣavo bhikṣuścitte cittānupaśyī viharati.

cittānupaśyanā niṣṭhitā.

4. dharmānupaśyanā

4.1. dharmānupaśyanānīvaraṇaparva

kathaṃ ca bhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati?

iha bhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati pañcasu nīvaraṇeṣu. kathaṃ ca punarbhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati pañcasu nīvaraṇeṣu?

iha bhikṣavo bhikṣuḥ santaṃ vādhyātmaṃ kāmacchandaṃ asti me'dhyātmaṃ kāmacchanda iti prajānāti, asantaṃ vādhyātmaṃ kāmacchandaṃ nāsti me'dhyātmaṃ kāmacchanda iti prajānāti; yathā cānutpannasya kāmacchandasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya kāmacchandasya prahāṇaṃ bhavati tacca prajānāti, yathā ca prahīṇasya kāmacchandasyāyatyāmanutpādo bhavati tacca prajānāti.

santaṃ vādhyātmaṃ vyāpādaṃ asti me'dhyātmaṃ vyāpāda iti prajānāti, asantaṃ vādhyātmaṃ vyāpādaṃ nāsti me'dhyātmaṃ vyāpāda iti prajānāti; yathā cānutpannasya vyāpādasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya vyāpādasya prahāṇaṃ bhavati tacca prajānāti, yathā ca prahīṇasya vyāpādasyāyatyāmanutpādo bhavati tacca prajānāti.

sadvādhyātmaṃ styānamiddhaṃ asti me'dhyātmaṃ styānamiddhamiti prajānāti, asadvādhyātmaṃ styānamiddhaṃ nāsti me'dhyātmaṃ styānamiddhamiti prajānāti; yathā cānutpannasya styānamiddhasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya styānamiddhasya prahāṇaṃ bhavati tacca prajānāti, yathā ca prahīṇasya styānamiddhasyāyatyāmanutpādo bhavati tacca prajānāti.

sadvādhyātmamauddhatyakaukṛtyaṃ asti me'dhyātmamauddhatyakaukṛtyamiti prajānāti, asadvādhyātmamauddhatyakaukṛtyaṃ nāsti me'dhyātmamauddhatyakaukṛtyamiti prajānāti; yathā cānutpannasyāuddhatyakaukṛtyasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasyāuddhatyakaukṛtyasya prahāṇaṃ bhavati tacca prajānāti, yathā ca prahīṇasyāuddhatyakaukṛtyasyāyatyāmanutpādo bhavati tacca prajānāti.

satīṃ vādhyātmaṃ vicikitsāṃ asti me'dhyātmaṃ vicikitseti prajānāti, asatīṃ vādhyātmaṃ vicikitsāṃ nāsti me'dhyātmaṃ vicikitseti prajānāti; yathā cānutpannāyā vicikitsāyā utpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannāyā vicikitsāyāḥ prahāṇaṃ bhavati tacca prajānāti, yathā ca prahīṇāyā vicikitsāyā āyatyāmanutpādo bhavati tacca prajānāti.

ityadhyātmaṃ vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharati, bahirdhā vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharatyadhyātmabahirdhā vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharati; samudayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati, vyayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati, samudayavyayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati. asti dharmā iti vā punarasya smṛtiḥ pratyupasthitā bhavati. yāvadeva jñānamātrāya pratismṛtimātrāyāniśritaśca viharati, na ca kiñcilloke upādatte.

evampi khalu bhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati pañcasu nīvaraṇeṣu.

nīvaraṇaparvaṃ niṣṭhitam.

4.2. dharmānupaśyanāskandhaparva

punaścaparaṃ bhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati pañcasūpādānaskandheṣu. kathaṃ ca punarbhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati pañcasūpādānaskandheṣu? iha bhikṣavo bhikṣuḥ: iti rūpam, iti rūpasya samudayaḥ, iti rūpasyāstaṃgamaḥ; iti vedanā, iti vedanāyāḥ samudayaḥ, iti vedanāyā astaṃgamaḥ; iti saṃjñā, iti saṃjñāyāḥ samudayaḥ, iti saṃjñāyā astaṃgamaḥ; iti saṃskārāḥ, iti saṃskārāṇāṃ samudayaḥ, iti saṃskārāṇāmastaṃgamaḥ; iti vijñānam, iti vijñānasya samudayaḥ, iti vijñānasyāstaṃgama iti;

ityadhyātmaṃ vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharati, bahirdhā vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharatyadhyātmabahirdhā vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharati; samudayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati, vyayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati, samudayavyayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati. asti dharmā iti vā punarasya smṛtiḥ pratyupasthitā bhavati. yāvadeva jñānamātrāya pratismṛtimātrāyāniśritaśca viharati, na ca kiñcilloke upādatte.

evampi khalu bhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati pañcasūpādānaskandheṣu.

skandhaparvaṃ niṣṭhitam.

4.3. dharmānupaśyanāyatanaparva

punaścaparaṃ bhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati ṣaṭsvādhyātmikabāhyeṣvāyataneṣu. kathaṃ ca punarbhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati ṣaṭsvādhyātmikabāhyeṣvāyataneṣu?

iha bhikṣavo bhikṣuścakṣuśca prajānāti, rūpāṇi ca prajānāti, yacca tadubhayaṃ pratītyotpadyate saṃyojanaṃ tacca prajānāti, yathā cānutpannasya saṃyojanasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya saṃyojanasya prahāṇaṃ bhavati tacca prajānāti, yathā ca prahīṇasya saṃyojanasyāyatyāmanutpādo bhavati tacca prajānāti.

śrotraṃ ca prajānāti, śabdāṃśca prajānāti, yacca tadubhayaṃ pratītyotpadyate saṃyojanaṃ tacca prajānāti, yathā cānutpannasya saṃyojanasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya saṃyojanasya prahāṇaṃ bhavati tacca prajānāti, yathā ca prahīṇasya saṃyojanasyāyatyāmanutpādo bhavati tacca prajānāti.

ghrāṇaṃ ca prajānāti, gandhāṃśca prajānāti, yacca tadubhayaṃ pratītyotpadyate saṃyojanaṃ tacca prajānāti, yathā cānutpannasya saṃyojanasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya saṃyojanasya prahāṇaṃ bhavati tacca prajānāti, yathā ca prahīṇasya saṃyojanasyāyatyāmanutpādo bhavati tacca prajānāti.

jihvāṃ ca prajānāti, rasāṃśca prajānāti, yacca tadubhayaṃ pratītyotpadyate saṃyojanaṃ tacca prajānāti, yathā cānutpannasya saṃyojanasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya saṃyojanasya prahāṇaṃ bhavati tacca prajānāti, yathā ca prahīṇasya saṃyojanasyāyatyāmanutpādo bhavati tacca prajānāti.

kāyaṃ ca prajānāti, spraṣṭavyāni ca prajānāti, yacca tadubhayaṃ pratītyotpadyate saṃyojanaṃ tacca prajānāti, yathā cānutpannasya saṃyojanasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya saṃyojanasya prahāṇaṃ bhavati tacca prajānāti, yathā ca prahīṇasya saṃyojanasyāyatyāmanutpādo bhavati tacca prajānāti.

manaśca prajānāti, dharmāṃśca prajānāti, yacca tadubhayaṃ pratītyotpadyate saṃyojanaṃ tacca prajānāti, yathā cānutpannasya saṃyojanasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya saṃyojanasya prahāṇaṃ bhavati tacca prajānāti, yathā ca prahīṇasya saṃyojanasyāyatyāmanutpādo bhavati tacca prajānāti.

ityadhyātmaṃ vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharati, bahirdhā vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharatyadhyātmabahirdhā vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharati; samudayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati, vyayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati, samudayavyayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati. asti dharmā iti vā punarasya smṛtiḥ pratyupasthitā bhavati. yāvadeva jñānamātrāya pratismṛtimātrāyāniśritaśca viharati, na ca kiñcilloke upādatte.

evampi khalu bhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati ṣaṭsvādhyātmikabāhyeṣvāyataneṣu.

āyatanaparvaṃ niṣṭhitam.

4.4. dharmānupaśyanāsambodhyaṅgaparva

punaścaparaṃ bhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati saptasu sambodhyaṅgeṣu. kathaṃ ca punarbhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati saptasu sambodhyaṅgeṣu?

iha bhikṣavo bhikṣuḥ sadvādhyātmaṃ smṛtisambodhyaṅgaṃ asti me'dhyātmaṃ smṛtisambodhyaṅgamiti prajānāti, asadvādhyātmaṃ smṛtisambodhyaṅgaṃ nāsti me'dhyātmaṃ smṛtisambodhyaṅgamiti prajānāti, yathā cānutpannasya smṛtisambodhyaṅgasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya smṛtisambodhyaṅgasya bhāvanayā paripūrirbhavati tacca prajānāti.

sadvādhyātmaṃ dharmavicayasambodhyaṅgaṃ asti me'dhyātmaṃ dharmavicayasambodhyaṅgamiti prajānāti, asadvādhyātmaṃ dharmavicayasambodhyaṅgaṃ nāsti me'dhyātmaṃ dharmavicayasambodhyaṅgamiti prajānāti, yathā cānutpannasya dharmavicayasambodhyaṅgasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya dharmavicayasambodhyaṅgasya bhāvanayā paripūrirbhavati tacca prajānāti.

sadvādhyātmaṃ vīryasambodhyaṅgaṃ asti me'dhyātmaṃ vīryasambodhyaṅgamiti prajānāti, asadvādhyātmaṃ vīryasambodhyaṅgaṃ nāsti me'dhyātmaṃ vīryasambodhyaṅgamiti prajānāti, yathā cānutpannasya vīryasambodhyaṅgasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya vīryasambodhyaṅgasya bhāvanayā paripūrirbhavati tacca prajānāti.

sadvādhyātmaṃ prītisambodhyaṅgaṃ asti me'dhyātmaṃ prītisambodhyaṅgamiti prajānāti, asadvādhyātmaṃ prītisambodhyaṅgaṃ nāsti me'dhyātmaṃ prītisambodhyaṅgamiti prajānāti, yathā cānutpannasya prītisambodhyaṅgasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya prītisambodhyaṅgasya bhāvanayā paripūrirbhavati tacca prajānāti.

sadvādhyātmaṃ praśrabdhisambodhyaṅgaṃ asti me'dhyātmaṃ praśrabdhisambodhyaṅgamiti prajānāti, asadvādhyātmaṃ praśrabdhisambodhyaṅgaṃ nāsti me'dhyātmaṃ praśrabdhisambodhyaṅgamiti prajānāti, yathā cānutpannasya praśrabdhisambodhyaṅgasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya praśrabdhisambodhyaṅgasya bhāvanayā paripūrirbhavati tacca prajānāti.

sadvādhyātmaṃ samādhisambodhyaṅgaṃ asti me'dhyātmaṃ samādhisambodhyaṅgamiti prajānāti, asadvādhyātmaṃ samādhisambodhyaṅgaṃ nāsti me'dhyātmaṃ samādhisambodhyaṅgamiti prajānāti, yathā cānutpannasya samādhisambodhyaṅgasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasya samādhisambodhyaṅgasya bhāvanayā paripūrirbhavati tacca prajānāti.

sadvādhyātmamupekṣāsambodhyaṅgaṃ asti me'dhyātmamupekṣāsambodhyaṅgamiti prajānāti, asadvādhyātmamupekṣāsambodhyaṅgaṃ nāsti me'dhyātmamupekṣāsambodhyaṅgamiti prajānāti, yathā cānutpannasyopekṣāsambodhyaṅgasyotpādo bhavati tacca prajānāti, yathā cotpannasyopekṣāsambodhyaṅgasya bhāvanayā paripūrirbhavati tacca prajānāti.

ityadhyātmaṃ vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharati, bahirdhā vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharatyadhyātmabahirdhā vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharati; samudayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati, vyayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati, samudayavyayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati. asti dharmā iti vā punarasya smṛtiḥ pratyupasthitā bhavati. yāvadeva jñānamātrāya pratismṛtimātrāyāniśritaśca viharati, na ca kiñcilloke upādatte.

evampi khalu bhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati saptasu sambodhyaṅgeṣu.

sambodhyaṅgaparvaṃ niṣṭhitam.

4.5. dharmānupaśyanāsatyaparva

punaścaparaṃ bhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati catuṣvāryasatyeṣu.

kathaṃ ca punarbhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati catuṣvāryasatyeṣu? iha bhikṣavo bhikṣur idaṃ duḥkhamiti yathābhūtaṃ prajānāti, ayaṃ duḥkhasamudaya iti yathābhūtaṃ prajānāti, ayaṃ duḥkhanirodha iti yathābhūtaṃ prajānāti, iyaṃ duḥkhanirodhagāminī pratipaditi yathābhūtaṃ prajānāti.

ityadhyātmaṃ vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharati, bahirdhā vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharatyadhyātmabahirdhā vā dharmeṣu dharmānupaśyī viharati; samudayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati, vyayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati, samudayavyayadharmānupaśyī vā dharmeṣu viharati. asti dharmā iti vā punarasya smṛtiḥ pratyupasthitā bhavati. yāvadeva jñānamātrāya pratismṛtimātrāyāniśritaśca viharati, na ca kiñcilloke upādatte.

evampi khalu bhikṣavo bhikṣurdharmeṣu dharmānupaśyī viharati catuṣvāryasatyeṣu.

satyaparvaṃ niṣṭhitam.

dharmānupaśyanā niṣṭhitā.

yo hi kaścidbhikṣava imāni catvāri smṛtyupasthānānyevaṃ bhāvayet sapta varṣāṇi, tasya dvayoḥ phalayoranyataraṃ phalaṃ prātikāṅkṣyaṃ—dṛṣṭa eva dharme ājñā; sati vopadhiśeṣe'nāgāmitā.

tiṣṭhantu bhikṣavaḥ sapta varṣāṇi. yo hi kaścidbhikṣava imāni catvāri smṛtyupasthānānyevaṃ bhāvayecchaḍvarṣāṇi … (pūrvavat) … pañca varṣāṇi … catvāri varṣāṇi … trīṇi varṣāṇi … dve varṣe … ekaṃ varṣam … tiṣṭhatu bhikṣava ekaṃ varṣam. yo hi kaścidbhikṣava imāni catvāri smṛtyupasthānānyevaṃ bhāvayet sapta māsān, tasya dvayoḥ phalayoranyataraṃ phalaṃ prātikāṅkṣyaṃ—dṛṣṭa eva dharme ājñā; sati vopadhiśeṣe'nāgāmitā.

tiṣṭhantu bhikṣavaḥ sapta māsāḥ. yo hi kaścidbhikṣava imāni catvāri smṛtyupasthānānyevaṃ bhāvayecchaṇmāsān … (pūrvavat) … pañca māsān … caturo māsān … trīnmāsān … dvau māsau … ekaṃ māsam … ardhamāsam … tiṣṭhatu bhikṣavo'rdhamāsaḥ. yo hi kaścidbhikṣava imāni catvāri smṛtyupasthānānyevaṃ bhāvayet saptāham, tasya dvayoḥ phalayoranyataraṃ phalaṃ prātikāṅkṣyaṃ—dṛṣṭa eva dharme ājñā; sati vopadhiśeṣe'nāgāmiteti.

ekāyano'yaṃ bhikṣavo mārgaḥ sattvānāṃ viśuddhaye, śokaparidevānāṃ samatikramāya, duḥkhadaurmanasyānāmastaṃgamāya, nyāyasyādhigamāya, nirvāṇasya sākṣātkriyāyai, yaduta catvāri smṛtyupasthānānīti. iti yattaduktam, idametatpratītyoktam.

idamavocadbhagavān. āttamanasaste bhikṣavo bhagavato bhāṣitamabhyanandiṣuriti.

smṛtyupasthānasūtraṃ niṣṭhitaṃ daśamam.

mūlaparyāyavargo niṣṭhitaḥ prathamaḥ.

mn9 
mn 
 mn11
Search
buddhism/mn/mn10.txt · Last modified: 2026/07/24 15:28